LV  

Civilā aizsardzība

Saskaņā ar Civilās aizsardzības likumu, civilā aizsardzība — organizatorisku, inženiertehnisku, ekonomisku, finansiālu, sociālu, izglītojošu un zinātnisku pasākumu kopums, kuru īsteno, lai nodrošinātu reaģēšanu katastrofu gadījumos vai pastāvot katastrofas draudiem, kā arī atbalstītu valsts aizsardzības sistēmas vajadzības, ja noticis militārs iebrukums vai sācies karš. Likuma mērķis ir radīt civilās aizsardzības sistēmu katastrofu pārvaldīšanai, nodrošinot tās darbības tiesiskos un organizatoriskos pamatus cilvēku, īpašuma un vides aizsardzībai katastrofu gadījumos un pastāvot katastrofas draudiem.

Civilās aizsardzības sistēmu veido valsts iestādes, pašvaldības, komersanti, kā arī visi darbspējīgie Latvijas pilsoņi un nepilsoņi. Personu apvienības un pārējie iedzīvotāji sistēmā var iekļauties brīvprātīgi. Sistēmas organizācijas pamatā ir administratīvi teritoriālais princips. Tās struktūras teritoriālās pamatvienības ir novadi un republikas pilsētas.

Valsts iestāžu uzdevumi civilajā aizsardzībā
Ministriju uzdevumi civilajā aizsardzībā ir šādi:

1) apzināt iespējamos apdraudējumus nozarē un katru gadu līdz 20.janvārim iesniegt Iekšlietu ministrijai priekšlikumus par Valsts civilās aizsardzības plāna precizēšanu, kā arī ziņojumu par iepriekšējā gadā civilajā aizsardzībā veiktajiem pasākumiem un darbībām;
2) plānot rīcību nozares darbības nodrošināšanai katastrofu gadījumos;
3) koordinēt padotībā esošo institūciju darbību katastrofu gadījumos;
4) koordinēt un kontrolēt valsts materiālo rezervju veidošanu nozarē;
5) nodrošināt Valsts civilās aizsardzības plānā noteikto pasākumu izpildi, tai skaitā saskaņā ar Aizsardzības ministrijas priekšlikumiem — atbalstu valsts aizsardzības sistēmai, ja noticis militārs iebrukums, sācies karš vai radušies kara vai iebrukuma draudi;
6) nodrošināt iestādes darbinieku apmācību civilās aizsardzības jautājumos.

Citu valsts iestāžu uzdevumi civilajā aizsardzībā ir šādi:

1) pēc Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pieprasījuma sniegt informāciju par iestādes rīcībā esošajiem resursiem katastrofu pārvaldīšanai;
2) nodrošināt Valsts civilās aizsardzības plānā noteikto pasākumu izpildi;
3) nodrošināt iestādes darbinieku apmācību civilās aizsardzības jautājumos.

Valsts iestāde plāno rīcību savas darbības nodrošināšanai katastrofu gadījumos.
Par civilo aizsardzību nozarē ir atbildīgs attiecīgais ministrs. Par civilo aizsardzību valsts iestādē ir atbildīgs iestādes vadītājs.

Pašvaldību uzdevumi un tiesības civilajā aizsardzībā

Pašvaldības domes priekšsēdētājs ir atbildīgs par civilās aizsardzības uzdevumu izpildi attiecīgajā administratīvajā teritorijā.

Pašvaldību uzdevumi civilajā aizsardzībā ir šādi:
1) piedalīties pašvaldību civilās aizsardzības komisijas darbā;
2) ņemot vērā iespējamo apdraudējumu, piedalīties preventīvajos pasākumos attiecīgajā administratīvajā teritorijā un sniegt atbalstu operatīvajiem un avārijas dienestiem reaģēšanas un seku likvidēšanas neatliekamo pasākumu veikšanā;
3) ja nepieciešams, evakuēt iedzīvotājus no katastrofas apdraudētajām vai skartajām teritorijām, nodrošināt iedzīvotāju uzskaiti, pagaidu izmitināšanu, ēdināšanu, sociālo aprūpi un medicīniskās palīdzības sniegšanu;
4) nodrošināt darba un sadzīves apstākļus katastrofu novēršanā un to seku likvidēšanā pieaicinātajam citu administratīvo teritoriju, valsts un citu valstu glābšanas dienestu personālam;
5) sniegt priekšlikumus par valsts materiālo rezervju veidošanu, uzturēšanu un uzglabāšanu kārtībā, kāda noteikta normatīvajos aktos par valsts materiālajām rezervēm;
6) pēc Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pieprasījuma sniegt informāciju par pašvaldības rīcībā esošajiem resursiem katastrofu pārvaldīšanai;
7) organizēt pašvaldības civilās aizsardzības komisijas locekļu mācības;
8) piedalīties civilās aizsardzības mācībās.
Pašvaldību tiesības civilajā aizsardzībā ir šādas:
1) saņemt civilās aizsardzības uzdevumu veikšanai informāciju no attiecīgajā administratīvajā teritorijā izvietotajām iestādēm un komersantiem;
2) ņemot vērā teritoriālās attīstības plānus un apzinātos apdraudējumus, izstrādāt civilās aizsardzības papilduzdevumus attiecīgajā administratīvajā teritorijā esošajiem komersantiem.
(4) Ministru kabinets apstiprina pašvaldību civilās aizsardzības komisiju sarakstu un to darbības teritoriju, pašvaldību civilās aizsardzības komisijas paraugnolikumu, kā arī nosaka šādu komisiju izveidošanas kārtību.

Komersantu uzdevumi civilajā aizsardzībā ir šādi:

1) ziņot ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas dienestiem un pašvaldībām par komersanta objekta teritorijā notikušo katastrofu un apziņot komersanta objektā nodarbinātos un tieši apdraudētās apkārtējās teritorijas iedzīvotājus;
2) izstrādāt civilās aizsardzības plānu, ja komersanta objekts atbilst Civilās aizsardzības likuma 13.panta nosacījumiem;
3) nodrošināt nodarbināto apmācību civilās aizsardzības jautājumos;
4) organizēt civilās aizsardzības pasākumu izpildi komersanta objektā (tai skaitā nodarbināto aizsardzību katastrofas gadījumā).

Komersantiem, kuru objekti uzskatāmi par paaugstinātas bīstamības objektiem, papildus ir šādi uzdevumi:

1) organizēt un veikt preventīvos, reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumus komersanta objekta teritorijā, kā arī uzturēt gatavībā resursus (tai skaitā individuālos aizsardzības līdzekļus), kurus atkarībā no apdraudējuma veida var izmantot katastrofu pārvaldīšanā;
2) izveidot objekta trauksmes un apziņošanas sistēmu rūpniecisko avāriju riska objektos un citos sprādzienbīstamos, uguns­bīstamos un īpaši svarīgos objektos.

Par komercsabiedrības civilās aizsardzības uzdevumu izpildi ir atbildīgs komercsabiedrības vadītājs, bet par individuālā komersanta civilās aizsardzības uzdevumu izpildi — individuālais komersants.

Komersantiem ir tiesības izveidot civilās aizsardzības vienības reaģēšanai katastrofu gadījumos un seku likvidēšanas neatliekamo pasākumu veikšanai.

Iedzīvotāju tiesības civilajā aizsardzībā:

1) saņemt informāciju un brīdinājumu par katastrofām valstī vai attiecīgajā administratīvajā teritorijā un ieteikumus par rīcību katastrofu gadījumos;
2) saņemt iespējamo palīdzību katastrofu gadījumos.

Iedzīvotāju pienākumi civilajā aizsardzībā ir šādi:

1) nekavējoties ziņot attiecīgajām valsts iestādēm un pašvaldībai par katastrofu vai tās draudiem;
2) katastrofas gadījumā rīkoties saskaņā ar plašsaziņas līdzekļu un elektronisko sabiedrības saziņas līdzekļu sniegto informāciju, kā arī operatīvo un avārijas dienestu amatpersonu norādījumiem notikuma vietā;
3) līdz operatīvo un avārijas dienestu ierašanās brīdim iespēju robežās veikt darbības katastrofas seku mazināšanai.